skip to Main Content

Welcome

Say hello to the toggle bar. This is an optional section you can use to display any content you'd like. Simply select a page from the theme panel and the content of the page will display here. You can even use the drag and drop builder to create this! This is a perfect place for your company mission statement, alerts, notices or anything else.

Get In Touch

Email: support@total.com
Phone: 1-800-Total-Theme
Address: Las Vegas, Nevada

Our Location

Atjaunos Vagibiotic Ražošanu

Atjaunos Vagibiotic ražošanu

Sieviešu urogenitālā trakta veselība.

Maksts infekcijas ir viens no biežākiem iemesliem, kādēļ sieviete meklē ārsta palīdzību. Biežākās no tām ir bakteriālā vaginoze, kandidoze un aerobais vaginīts (1). Normālajā maksts vidē dominē pienskābās baktērijas, kuras ražo pienskābi un ūdeņraža peroksīdu (H2O2), kas nodrošina antibakteriālu darbību (2-3). Pie laktobaktēriju skaita samazināšanās rodas labvēlīgi apstākļi  patoloģiskas floras savairošanai. Biežākās laktobaktēriju sugas, kas sastopamas veselu sieviešu maksts mikroflorā ir L. crispatus, L. jensenii, L. gasseri un L. inners (4).
Tieši L. crispatus nodrošina stabilu, veselīgu maksts vidi (5).

Zinātniskais pamatojums.

Ir zināmas 80 laktobaktēriju pasugas, no kurām 20 var kolonizēties zarnu traktā  un tikai 4 dominē vaginālā mikroflorā – L.crispatum (96,4%), L.gasseri, L.iners (69,8%), L.jensenii (80% gadījumu attiecīgi).
Šīs laktobaktērijas novērš maksts epitēlija kolonizāciju ar citiem mikroorganismiem.

Neviens no Latvijā pieejamiem probiotiskiem līdzekļiem maksts infekciju ārstēšanai,  nesatur L. crispatus.
Pasaulē L. crispatus saturoša vaginālo preparātu efektivitāte patoloģiskas maksts mikrofloras normalizēšanā tiek plaši pētīta.
Vairākos pētījumos tiek pierādīta vagināla L. crispatus veiksmīga kolonizācija makstī bakteriālās vaginozes gadījumā. Jau pēc 10 dienām preparāta pētījuma grupā tiek novērots statistiski ticams laktobaktēriju pieaugums maksts florā, salīdzinot ar placebo grupu,
kā arī apstiprināts līdzekļa drošums (6).

Pirms vairākiem gadiem tika ražotas vaginālās kapsulas ar nosaukumu Vagibiotic, kas saturēja 1 miljardu L.crispatum baktēriju vienā kapsulā. Paralēli notika to efektivitātes novērojums vairākos ginekoloģiskajos centros.

Ārstēšanas metodes.

Šobrīd pamatmetode maksts infekciju ārstēšanai ir antibakteriālā terapija, kas ne vienmēr ir efektīva vai rezultāts ilgstošs, tāpēc ir aktuāli pētīt alternatīvas iespējas. Viena no metodēm patoloģiskas maksts mikrofloras uzlabošanai ir lokāli, makstī ievadāmie līdzekļi, kas satur laktobaktērijas.

Vagibiotic.

Šobrīd ražotājs ir pieņēmis lēmumu atjaunot Vagibiotic vārdu, papildināt tā sastāvu un piedāvāt tirgū.

ATSAUCES

1.Donders GG. Definition and classification of abnormal vaginal flora. Best Pract Res Clin Obstet Gynaecol 2007; 21(3):355-73
2. Larsen B. vaginal flora in health and disease. Clin Obstet Gynecol. 1993; 36 (1): 107-21
3. Barbes C, Boris S. Potential role of lactobacilli as prophylactic aģents against genital pathogens. AIDS Patient Care STDS 1999; 13 (12): 747-51

4. Vasquez A, Jakobsson T, Ahrne S, Frosum U, Molin G. Vaginal lactobacillus flora of healthy Swedish women. J Clin Microbiol. 2002; 40 (8): 2746-9

5. Verstraelen H, Verherlst R, Claeys G, De Backer E, etc. Longitudinal analysis of the vaginal microflora in pregnancy suggests that L. crispatus
promotes stability of the normal vaginal microfloravand that L. gasseri and/or L. iners are more conductive to the occurance of abbnormal vaginal
microflora. BMC Microbiology. 2009, 9:16.

5. Ngugi BM, Hemmerling A, Bukusi EA, Kikuvi G, Gikunju J, Shiboski S, Frederick DN, Cohen CR. Effects of bacterial vaginosis-associated bacteria
and sexual inercourse on vaginal colonization with the probiotic Lactobacillus crispatus CTV-05. Sex Trans Dis 2001; 38(11):1020-7

6. Hemmerling A, Harrison W, Schroeder A, Park J, Korn A, Shiboski S, Foster-Rosales A, Cohen CR. Phase 2a study asessing colonization efficiency,
safety and acceptibility of Lactobacillus crispatus CTV-05 in women with bacterial vaginosis. Sex Transm Dis 2010; 37(12):745-50

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Back To Top